Katras disciplīnas ietvars
Brazīlijas džiu-džitsu dod priekšroku kontrolei un pārejām uz vietas tās parastajās formās. Shotokan galvenokārt pēta darbības stāvus. Savukārt japāņu jujutsu apvieno vairākas tradīcijas, un to nevajadzētu sajaukt ar vienu zemes metodi.
Ko māca salīdzinājums
Spēja kontrolēt pozīciju uz zemes un spēja pārvaldīt sitiena attālumu ir divas dažādas problēmas. Krustapmācībai ir vajadzīgas skaidras instrukcijas: iesniegšana nav paņēmiens, ko improvizēt nesagatavotam partnerim. Neviens stils negarantē panākumus visās situācijās. Noderīgs salīdzinājums aplūko to pašu uzdevumu, salīdzināmu līmeni un skaidrus norādījumus. Klubs, skolotājs un prakses regularitāte ir tikpat svarīga kā disciplīnas etiķete.
Zemes pozīcijas kontrole
Attiecības uz vietas ietver atbalstu un pārvietošanās līdzekļus, kas atšķiras no pastāvīgās apmaiņas līdzekļiem. Brazīlijas džiu-džitsu pozīcija, pārejas un kontroles iespējas ir galvenie mācību priekšmeti. Shotokan praktiķis, kurš atklāj šo jomu, gūst labumu no tā vārdu krājuma un konvenciju apguves, pirms meklē savienojumus. Partnerim jāspēj ziņot par apstāšanos un nekavējoties tikt uzklausītam. Disciplīnu salīdzināšana ļauj identificēt jomu, kurai ir pievērsta maz uzmanības vienā; tas nepierāda, ka otrs attiecas uz visām situācijām.
Izprotiet progresu uz vietas
Brazīlijas džiu-džitsu nodarbības laikā nosaki sākuma pozīcijas, veiksmes nosacījumus un pieturas paziņošanas veidu. Progresēšana var attiekties uz iziešanu no pozīcijas, pirms pāriet uz iesniegšanu. kata pieredze neaizstāj šo balstu un partnera nolasījumu uz zemes. Lai iegūtu džudžutsu kursu no citas tradīcijas, jautājiet precīzu programmu: ieroči, projekcijas vai iespējamie triecieni maina salīdzināšanas ietvaru.